Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas vidienē, un Z robežojas ar Slovākiju, R- ar Austriju un Slovēniju, D- ar Horvātiju un Serbiju un Melnkalni, A- ar Rumāniju, bet ZA- ar Ukrainu.

Platība: 93 030 km2

Galvaspilsēta: Budapešta

Iedzīvotāji: 9 956 108 (2007.gada jūlijs)

Mūža ilgums:

vidējais: 72,92 gadi

vīrieši: 68,73 gadi
sievietes: 77,38 gadi (2007)

Iedzīvotāju blīvums: 107 cilv./km2.

Valsts valoda: ungāru

Etniskais iedalījums: ungāri 92,3%, rumāņi 1,9%, citi 5,8% (2001)

Reliģijas: katoļi 51,9%, kalvinisti 15,9%, luterāņi 3%, grieķu katoļi 2,6%, citi kristieši 1%, citi 25,6 % (2001)

IKP/PP: $ uz 1 iedz. 12 810 (2002)

Naudas vienība: forints (HUF)

Valsts pārvaldes forma: republika

Zemākais punkts: Tisas upe 78 m v. j.l.

Augstākais punkts: Kekes virsotne (Matras kalnos) 1014 m v.j.l.

Garākās upes: Donava, Tisa, Duna

Lielākais ezers: Balatons

Reljefs: pamatā līdzenumu zeme ar plašo Vidusdonavas zemieni, nelieliem pauguriem un kalnaināku apgabalu pie Slovākijas robežas. Valsti iekļauj Karpatu, Alpu un Dināras Alpu kalni.

Dabas resursi: akmeņogles, boksīti, dabasgāze, auglīgas aramzemes, dabas ainavas

Klimats: atrodas mērenajā klimata joslā. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, jūlijā : +24°C. Laika apstākļi bieži mainās, tāpēc vēlams līdzi paņemt apģērbu pret lietu un vēju, vasarās- pret karsto sauli. Ceļošanai klimats ir piemērots visos gadalaikos, bet vislabākais laiks ir pavasara beigās (maijs — jūnijs) un rudens sākumā (augusts — septembris), kad laiks ir mēreni silts un ienākas jaunā vīnogu raža. Balatona ezerā ūdens vēl ir pietiekami silts, lai varētu peldēties. Nelielajā Heviza ezerā Balatona rietumu krastā pat ziemas vidū ūdens temperatūra turas no +24 °C — +26 °C .

Obligāta vakcinācija nav nepieciešama.

Savdabīgas kultūras un spēcīgu nacionālo tradīciju zeme. Holloko, Hortobāģas un daudzos citos etnogrāfiskajos ciematos Ungārijā dzīvas ir tautiskās tradīcijas un dzīvesprieks.

Ungārijas valsts pastāv jau vairāk nekā tūkstoš gadu, kopš tā brīža, kad ungāru valdnieks Ištvāns pieņēma kristīgo ticību. Ungāru senči bija maģāru ciltis, kuras ieceļoja Karpatu reģionā 896. gadā, iekarojot šajā teritorijā jau dzīvojošās ciltis. Ungārija par kristīgu karaļvalsti kļuva Svētā Stefana laikā 1000. gadā. Ungāru valoda nav līdzīga nevienai no kaimiņvalstu valodām, un to tikai ļoti attāli var salīdzināt ar somu un igauņu valodām. Ungāru valoda pieder pie somugru valodu grupas, un ir maz ārzemnieku, kuri spētu to iemācīties, jo vārdi ir gari un lietvārdiem 18 locījumi.